Bērni ir trauslas būtnes, kas prasa vislielāko gādību, mīlestību, uzmanību, izglītošanu un tikumu audzināšanu. Bez pienācīgām rūpēm bērni neizdzīvotu zīdaiņa vecumā un nesasniegtu briedumu. Atkarībā no vecuma bērniem ir dažādas vajadzības. Piemēram, zīdainim vajadzēs vairāk uzmanības nekā divpadsmit gadus vecam zēnam. Un tomēr viņiem abiem vajadzīgas pienācīgas rūpes. Bet kuri no pieaugušajiem – mātes vai tēvi - ir piemērotāki, lai rūpētos par bērniem?

Gadu desmitus ilgie pētījumi sniedz skaidru atbildi: vislabākā ir vīrieša un sievietes kopdarbošanās bērnu audzināšanā.

Ja bērnu audzināšanā vecāku dzimumu atšķirībām nebūtu nozīmes, tad bērni vientuļo māšu mājās neizjustu tēviem raksturīgās audzināšanas trūkumu. Tomēr tas tā nav. Dzimumu atšķirības bērnu audzināšanā ir reālas, un tās būtiski ietekmē bērnus. Piemēram, bērni, kas aug bez tēva, ir pakļauti lielākam riskam pāragri uzsākt dzimumdzīvi un dzīvot nabadzībā, kā arī lielākai varbūtībai pastrādāt noziegumu un lietot narkotikas.

Jāatzīst, ka ir bērni, kuri ir uzauguši audžuģimenē, bērnunamā, ar adoptētājiem, vecākiem viendzimuma savienībās vai nepilnā ģimenē, bet kuriem dzīvē klājas lieliski.Tomēr šie izņēmumi neatceļ vispāratzītu faktu, ka bērnam dzīvot ar diviem vecākiem - tēvu un māti - ir labāk bērnam nekā ar vienu vecāku. Ir svarīgi atzīmēt, ka nepietiek ar dzīvošanu kopā vienā mājsaimniecībā ar tēvu un māti. Gan tēvam, gan mātei jābūt iesaistītiem bērnu dzīvē, kā arī tēva un mātes savstarpējām attiecībām jābūt mazkonfliktējošām. Šādos apstākļos bērns gūst vislielāko labumu.

Mātes un tēva atšķirīgās bērnu audzināšanas bioloģiskais skaidrojums

Vīriešu un sieviešu bioloģiskās atšķirības ietekmē veidu, kā viņi audzinās bērnus. Un šīs vecāku atšķirīgās audzināšanas pieejas ļauj bērniem piedzīvot citu pieredzi un attīstīt citas prasmes, tā bagātinot bērnus. Lai gan tēvam un mātei ir viens un tas pats mērķis - izaudzināt daudzējādi veiksmīgus bērnus -, viņi uz šo mērķi iet pa atšķirīgiem ceļiem.

Izcilais psihiatrs un Amerikas Psihiatru asociācijas biedrs Skots Halcmans norāda:

Atšķirīgās bērnu audzināšanas pieejas ir saistītas ar bioloģiskajām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm. Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir augstāks oksitocīna – hormona, kas atbild par emocionālo saikni – un oksitocīna receptoru līmenis. Oksitocīns mazina trauksmi un motorisko aktivitāti, kā arī palielina vēlmi pēc fiziska kontakta, pieskārieniem. Turpretim testosterons, kura līmenis vīriešiem ir desmit reizes augstāks nekā sievietēm, ir saistīts ar motoriskās aktivitātes palielināšanos zīdaiņiem un, iespējams, ir tieši atbildīgs par lielāku fizisko aktivitāšu līmeni vīriešiem.

Robs Palkovics, Delavēras universitātes cilvēka attīstības un ģimenes studiju profesors, rakstā “Dzimumā balstīta pieeja bērnu audzināšanai un tās ietekme uz bērnu labbūtību: teorija un pētījumi lietišķajā skatījumā” iepriekšminēto papildina:

Ciktāl tas attiecas uz bioloģisko dzimumu, vīrieši kā vecāki ir stingrāki un nav tik kontrolējoši kā sievietes, savukārt sievietes ir atsaucīgākas, organizētākas un kārtību mīlošākas nekā vīrieši. Tēvi ir prasīgāki pret bērniem problēmu risināšanā un izvirza vairāk ar rīcību saistītu prasību kādu uzdevumu izpildei. Spēlējoties ar bērniem, tēvi ir radošāki rotaļlietu un priekšmetu lietošanā nekā mātes un tēvi vairāk nekā mātes izmanto priekšmetus, lai iesaistītos fiziskā kontaktā ar bērniem. Tēvi biežāk izaicina bērnus, vairāk nekā mātes izmantojot rotaļīgu ķircināšanu.

Dzimumu atšķirības un bērnu audzināšana

Parasti mātes vairāk laika pavada kopā ar bērniem nekā tēvi. Un tā kā mātes vairāk laika pavada kopā ar bērniem, mātes arī biežāk rotaļājas ar bērniem. Tomēr veids, kā tēvi un mātes spēlējas ar bērniem, atšķiras. Rutgersa universitātes sociologs Deivids Popeno, atzīmē, ka tēvi “spēlēšanos vērtē vairāk nekā rūpēšanos, un viņu spēle, visticamāk, ietvers cīkstēšanās elementus”. Tēvi savā spēlē veicina sacensības garu, riska uzņemšanos un neatkarību, savukārt mātes mudina bērnu spēlēties savā tempā, tas ir, atbilstoši viņas bērna līmenim. Piemēram, tēvi biežāk iedrošina savus bērnus doties kopīgā pārgājienā un izvēlēties sarežģītāku taku. Tēvi biežāk iesaistīsies cīkstēšanās spēlēs ar saviem bērniem, kā arī nodarbosies ar sporta veidiem, kas ir fiziski grūtāki. Veicinot un iedrošinot dažādas aktivitātes, tēvi un mātes savus bērnus attīsta dažādos veidos.

Džons Snarejs, cilvēka attīstības un ētikas profesors Emorijas universitātes Kandlera teoloģijas skolā, raksta: “Bērni, kas cīkstās ar saviem tēviem. . . parasti ātri iemācās, ka košana, speršana un cita veida fiziska vardarbība nav pieņemama. Tādējādi tēvam ir izšķiroša nozīme bērna paškontroles spēju attīstīšanā."

Turklāt bērnu dzīvēs iesaistītie un klātesošie tēvi, kuri ciena un mīl savas sievas, kļūst dēliem par priekšzīmēm. Tēva piemērs lielā mērā ietekmēs viņa dēla rakstura vīrišķīgumu. Pēc Popeno teiktā, tēva iesaiste dēla dzīvē māca viņam par "vīriešu atbildību un sasniegumiem - kā būt pašpārliecinātam un patstāvīgam, un kā pieņemamā veidā veidot attiecības ar pretējo dzimumu".

Kad tēvi ir mazā vai nekādā pozitīvā saskarsmē ar saviem bērniem, Deivids J. Egebīns, Pennas štata universitātes cilvēka attīstības un ģimenes studiju asociētais profesors raksta, tad bērni biežāk piedzīvo "depresijas simptomus" un biežāk "iesaistās likumpārkāpumos". Jo pozitīvāk tēvs ir iesaistīts savu bērnu dzīvē, jo ​​mazāka iespēja, ka viņi saskarsies ar šīm problēmām.

Glens Stentons skaidro, ka tēvi sniedz ieskatu vīriešu pasaulē, bet mātes piedāvā saviem bērniem ieskatu sieviešu pasaulē:

Meitenes un zēni, kas aug kopā ar tēvu, ir labāk pazīstami un jūtas drošāk par vīriešu pasauli. Meitenēm, kuru tēvi aktīvi iesaistījās viņu audzināšanā un bija precējušies ar viņu māti, pusaudža gados veido veselīgākas attiecības ar zēniem un pieaugušā vecumā - vīriešiem. Tas tāpēc, ka viņas iemācījās no saviem tēviem, kā vīriešiem ir jāizturas pret sievietēm. Viņi arī mācās no mammas, kā dzīvot sievietes pasaulē. Šīs zināšanas uzaudzē emocionālo drošības sajūtu, kā arī aizsargā no iespējas būt plēsīgu tēviņu izmantotām. Mātes palīdz zēniem izprast sieviešu pasauli un attīstīt jūtīgumu pret sievietēm. Viņas arī palīdz dēliem saprast, kā attiekties un runāties ar sievietēm.

Skots Halcmans grāmatā “Dzimumā balstītas audzināšanas ietekme uz bērnu” secina: “Tēvi un mātes ir bērniem vienlīdz nozīmīgi, it īpaši, ja katrs no vecākiem audzina bērnus veidā, kas raksturīgs viņa dzimumam. Pierādījumi no dzīves apliecina, ka ir jāpieliek pūles, lai izglītotu sabiedrību kopumā un jo īpaši vecākus par to, ka dzimumu atšķirības starp vecākiem ir īstas. Un tā vietā, lai tās mazinātu vai ignorētu, šīs atšķirības būtu jāizceļ un jāizmanto bērnu labā.

Tēva un mātes vērtība ir nenoliedzama. Vīrs un sieva ne tikai papildina viens otru ar to, ka ir bioloģiski atšķirīgi, bet, bērniem ienākot ģimenē, šīs vecāku atšķirības sniedz būtiskas pienesumu arī viņu bērniem attīstībai.